DR.png
 
 
Katrs pats sev
iedod komandas

 

Dziedniece un ezoteriķe Anita Lasmane uzskata, ka dzīvē savs laiks ir smiekliem un savs laiks – trauku plēšanai.

"Daudzi no maniem klientiem kopš bērnības ģimenē nav saņēmuši morālo atbalstu, viņiem nav teikts: tu vari un būsi lietaskoks, rezultātā dzīvē viņi kļūst bezmērķīgi, un tas negatīvi iespaido arī veselības stāvokli. Seansa laikā cilvēki man nereti jautājuši: “Kur lai es ņemu pārliecību?” Dažreiz iesaku atbilstošu literatūru, piemēram, amerikāņu ārstes, dziednieces, pašiedvesmas un domu spēka popularizētājas Luīzes Heijas grāmatas, kas uzrakstītas viegli uztveramā valodā. Citreiz nāku ar pretjautājumu: “Bet kā jūs domājat, kas man sniedz vajadzīgo pārliecību?” Lai tā rastos, ar sevi ir jāstrādā. Man savulaik vecmāmiņa teica: “Meitiņ, atceries, ka drošam pieder pasaule!” Iespējas paveras tam, kurš dzīvē uzdrīkstas. Šaubas cilvēku novājina, pati ar tām agrāk saskāros. Apziņai ar zemapziņu nevajadzētu strīdēties. Nav pareizu vai nepareizu pozīciju. Cita lieta, ja negatīva ietekme nāk no ārpuses. Principā cilvēks var visu, pat vienkāršajos plānos. Biju salauzusi kāju, bet šajā situācijā ieraudzīju pozitīvo un rezultātā nomainīju telpas darbam uz plašākām. Ikviena paklupšana var būt kā grūdiens augšupejai. Liela daļa ietekmējas no masu psihozes un valdošā noskaņojuma, ko tiražē plašsaziņas līdzekļi un valdība, izplatot negatīvas ziņas. Es pandēmijā saskatīju iespēju uzelpot patukšajās Rīgas ielās un izbaudīt lielāku klusumu, jo dzīve tāpēc neapstājās. Man arī patika, ka bērni mācījās attālināti, tiesa, viņiem gan ne. (Smejas.) Tie, kuri it visā meklē pozitīvo, to arī saņem. Atbildes atnāk pie tiem, kuri jautā: ko es varu darīt, lai savu situāciju uzlabotu?" stāsta dziedniece.

Sarunu lasiet jaunajā numurā!

Samīļots cilvēks
nav agresīvs

Kad jautāju, vai krasas pārmaiņas cilvēka dzīvē ir viņa paša izvēle, vai arī tos diktē karma, augstāki spēki, Inta Radkeviča mirkli iepauzē. Viņas gadījumā lēmums par visa apgriešanu ar kājām gaisā netika pieņemts vienā dienā. Inta jau sen interesējas par garīgiem jautājumiem, kosmoloģiju, pasaules un cilvēka būtību. Kāpēc katra mūžs veidojas tik atšķirīgs? No kā tas atkarīgs, un kā to ietekmēt?


"Daudzas lietas var redzēt dinamikā, tostarp cilvēku likteņus. Dramatiski, kad piemēram, uz apsūdzēto sola vispirms sēžas tēvs, pēc laika – viņa dēls. Mana darba specifika bija vērot dzīves tumšo pusi, kurā savijas cilvēku sāpes, zaudējumi, dažādas emocijas, atriebības kāre, naids. Arī iztiesājot lietu un pieņemot likumīgu spriedumu, problēma netiek atrisināta, un bieži vien neviena no pusēm nav apmierināta. Cietušajam šķiet, ka vainīgajam noteiktais sods nav pietiekami bargs, turpretī vainīgais uzskata, ka sodīts nesamērīgi. Pamazām atsevišķās lietās tiek iedzīvināts mediācijas process. Manuprāt, tam jābūt pieejamam visās, it īpaši smagajās lietās un tajās, kur tiek apsūdzētas nepilngadīgas personas. Tas cietušajam dotu iespēju izteikt savu sāpi ne tik formālos apstākļos kā tiesas process un apsūdzētajam sajust sava nodarījuma sekas, paust nožēlu, ar ko sniegt cietušajam morālu gandarījumu. Cilvēkam ir svarīgi izteikt savu sāpi pāridarītājam, un arī pāridarītājam, iespējams, ir kas sakāms. Tas, protams, negarantēs pozitīvu atgriezenisko saiti, tomēr mazinās emocionālo spriedzi,” stāsta Inta Radkeviča.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Astronauti neraud

 

Riņķot apkārt zemeslodei nebūt nav romantiska nodarbe. Astronauti stāsta, ka izplatījums pagaidām ir visai naidīga būtne cilvēkam, tāpēc arī kosmiskajā stacijā ikdienā jāsadzīvo ar daudzām neērtībām un arī dīvainām parādībām.

Tā kā SKS astronauti pavada ilgu laiku, viņiem jātaupa ūdens. Tā krājumi tiek papildināti, pārstrādājot ekipāžas urīnu un sviedrus. Speciālisti apgalvo, ka šāds recirkulētais šķidrums pēc garšas neatšķiras no krāna ūdens, bet viens otrs stacijas iemītnieks gan uzskata citādi. Protams, iemesls tam meklējams emocijās. Piemēram, krievu kosmonauti tradicionāli dzer ūdeni, kas iegūts no izelpotā gaisa kondensāta, savukārt ūdeni no pārstrādātā urīna izmanto vien roku mazgāšanai. SKS ūdens recirkulācijas sistēma ir pasaulē smalkākā un izmaksāja 250 miljonus dolāru. Aprēķināts, ka gadā viens stacijas iemītnieks patērē vidēji 730 litru recirkulētā ūdens. Urīns tiek uzkrāts īpašās autiņbiksēs, kas astronautiem jāvalkā ikdienā, tādējādi nodrošinoties pēkšņas čurāšanas laikā, – tā kā SKS valda bezsvara stāvoklis, urīnpūšļa spiediens nav jūtams. Savukārt sviedri tiek savākti, apslaukot ķermeni. Bijušajā kosmosa stacijā Mir bija iespēja paretam izmantot dušu, jaunākajā orbitālajā miteklī šāda ērtība nav paredzēta. Astronauti tīra sevi, apslaukoties ar salvetēm un īpašām ziepēm. Tā kā viņiem katru dienu vismaz divas stundas jānodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, šādas apslaucīšanās notiek bieži. Savukārt mati tiek tīrīti, izmantojot šampūnu, ko nevajag noskalot, jo ir iespējams noslaucīt.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
Zviedru ziedputekšņu karalis

 

Izgudroja vērtīgas zāles, kļuva par miljonāru un palīdzēja savai hokeja komandai iekļūt augstākajā līgā. To visu pagājušā gadsimta vidū paveica zviedru biškopis Gesta Karlsons, jo viņam palīdzēja citplanētieši.

 

1946. gada 18. maija vakarā Gesta soļoja pa Kronoskogenas mežu, atgriežoties mājās no Seldekvirkes pludmales, kur vēroja putnus. 28 gadus vecais vīrietis nesen bija pametis darbu valsts dzelzceļa kompānijā, kurā aizvadīja kara gadus, lai pilnībā nodotos ģimenes arodam un savai dzīves kaislībai – kļūtu par biškopi uz pilnu slodzi. Pirmo bišu stropu, par ko rūpēties, tēvs atvēlēja Gestam, kad zēnam bija vēl tikai seši gadi. Kopš tā laika jauneklis bija gluži vai apmāts ar gudro kukaiņu dzīves pētīšanu. Dažbrīd viņam tik tiešām šķita, ka bites ir daudz gudrākas par cilvēkiem un, kā vienā otrā grāmatā rakstīts, cēlušās ne no šīs pasaules, proti, ir ārpuszemes civilizācijas vēstneses. Vēl viena Gestas aizraušanās kopš bērnības bija hokejs – viņš spēlēja vietējā komandā. Jau sāka tumst, bet Gesta vēl nebija ticis ārā no meža. Kāpjot uzkalnā, viņš piepeši tālumā biezoknī ieraudzīja spilgtus uzplaiksnījumus. Izbrīnīts par dīvaino parādību (tik vēlā stundā mežā parasti neviena nebija), vīrietis devās gaismas virzienā. Iznācis nelielā izcirtumā, Gesta piepeši apstulba – viņa priekšā stāvēja kaut kas dīvains, kas atgādināja atrakciju karuseli.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

Diždadzis izmanto savus resursus

 

Atcerieties bumbuļus, kas lauku suņiem pielīp katru rudeni, tos, kas sāpīgi duras pirkstos un ar grūtībām atraujami, ja pielīp, tos, no kuriem bērnībā lipinājāt dažādus tēlus? Tas ir diždadzis – nenogurdināms pavadonis, kas pieķeras jums tajos brīžos, kad šķiet, ka jūsu iekšējo bateriju lādiņš sāk beigties. Diždadzis palīdzēs, ja nepieciešama atjaunošanās pēc ilgas slimošanas. Tas ir dzimis skolotājs, kas rūpējas par saviem aizbilstamajiem un neko par to negaida pretī. Auga saknes stiepjas dziļi augsnē, vienlīdz viegli pārvēršot putekļos gan pārakmeņojušos zemi, gan senus ieradumus. Abos gadījumos diždadzis ir vienkārši nežēlīgs. Tomēr tas ir jūsu bērnības draugs, kuram bez bažām var pagriezt arī muguru. Tas jums saka: tici, viss būs labi.

 

Mēs ne vienmēr pienācīgi novērtējam tos, kuri mūs mīl visvairāk un patiesi rūpējas par mums. Apzināti vai nejauši atraidīt draugu vai iemīļoto ir viegli, īpaši, ja runa ir par tiem, kas vienmēr ir blakus un neko no mums neprasa. Uz ko jūs varat paļauties, kad jūtat, ka esat iekšēji izdeguši un dvēsele ir izsalkusi? Šis cilvēks arī ir jūsu pavarda liesma. Reizi gadā senie ķelti izdzēsa uguni savās mājās un no jauna aizdedzināja no kopējā pavarda. Varbūt arī jūsu liesmai vajadzīga aprūpe vai atjaunošana?

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

citadapasaule@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01_CP 2020-264.jpg