DR.png
 
 
Patiesībā katrs zina,
kas viņam jādara

 

No ķermeņa un dvēseles dziednieces Daces Dansones-Deņisovas rokām plūstot zeltīta gaisma, kas izkarsē sliktās šūnas, tāpēc tie, kuri šo spēku izjutuši uz savas ādas, teikuši: “Tavas rokas ir kā karsta tējkanna.”

Dace nekādā gadījumā neuzskata sevi par absolūti pareizu, taču drosmīgi seko augstāko spēku sniegtajam uzdevumam. Viņa pārliecināti apgalvo: “Mūsu attīstības galamērķis ir aiziešana sudrabaini mirdzošā gaismā, no kurienes vairs nav jāpārdzimst uz Zemes. Tā aizgājis Kristus, Buda, daudzi svētie un Vanga arī. Pie manis šad tad viņi ierodas un iedod kādu padomu. Vanga man skaidri un gaiši deva ziņu, ka savā citādībā eju pareizu ceļu. Dažreiz atbildi sniedz Kristus, ar kura tēlu baznīcā saplūstu.”

"Mūsu dzīvē viss notiek likumsakarīgi. Enerģijas sāku redzēt, būdama pavisam maziņa un spēlēdamās ar svārstu, kas manās rokās ļoti kustējās. Apkārtējie nesaprata, ka man piemīt īpašas spējas, ko esmu mantojusi gan no iepriekšējām dzīvēm, gan savas dzimtas sievietēm, tostarp omītes, kura ar rokām varēja noņemt sāpes. Mani biedēja tas, ko varu redzēt un paveikt, tāpēc savas spējas pievēru ciet un ignorēju, bet šāda rīcība atsaucās uz redzi un veselību, tāpēc nācās atteikties no profesionālas dejotājas ceļa. Angažējos mākslā, apģērba dizainā, fotografēšanā un dekoratīvajā grimēšanā, izveidoju pati savu studiju. Tagad saprotu, ka šī aizraušanās bija maskēšanās, bēgšana no savas būtības – tādējādi radošā pašizpausme man uz ilgiem gadiem aizstāja dziedniecību. Tiesa, joprojām brīvajā laikā ņemu rokās otas un gleznoju, lai gan arī šīs durvis man tika aizvērtas, proti, divas reizes esmu neveiksmīgi mēģinājusi iestāties Mākslas akadēmijā. Gaišredzības ceļā saņēmu ziņu no augšas, ka mans īstais dzīves uzdevums ir dziedināt, un sāku tam sekot. Pavērsiens notika 33 gadu vecumā, to iezīmēja lūzums personiskajā dzīvē."

Sarunu lasiet jaunajā numurā!

Dabas un augstāko spēku aizsardzībā

“Par garlaicību nesūdzos, dzīvot man joprojām patīk, kā gan citādi,” pārliecinoši saka dziednieks Valentīns Bekmanis. Visvairāk priecējot veselības stāvoklis, ko savā vecumā izdodas noturēt pieklājīgā līmenī, tā teikt, atbilstoši noskrējienam. Veicot pēdējo medicīnisko apskati, dziednieku pārsteidzis mediķu jautājums: un jūs teju astoņdesmit trīs gados vēl domājat iet uz mežu medīt? Bet tieši dabas un domu spēks ir sirmā vīra uzticamākie sabiedrotie, kas palīdz būt ierindā.


"Dziednieks un cilvēks daudzās lietās sev var palīdzēt pats. Piemēram, es, kad kaut kur iesāpas, aprunājos ar attiecīgo orgānu, paglaudu to, sūtu mīlestību uz “vainīgo” vietu ar uzstādījumu – atveseļoties. Taču nopietnu slimību gadījumā noteikti vajag vērsties pie tradicionālās medicīnas speciālista. Dakterim, kurš pēdējoreiz man ielika sirds vārstuli, sacīju, ka pilnībā viņam uzticos un ticu. Dakteris savukārt apliecināja, ka tic man. Tas ir ļoti svarīgi, lai izdotos. Ja netici, tā ir tava problēma,” stāsta dziednieks. 

"Universāls padoms, kas noder ikvienam, lai pasaule neietu postā: mēs nedrīkstam domāt ļaunas domas, kašķēties un darīt otram to, ko negribam, lai nodara mums. Augstākie spēki cilvēku brīdina: ja kaut kas nesanāk, kā iecerēji, paskaties vispirms uz sevi, padomā, ko nepareizi esi paveicis. Ar to vien vari samaitāt, ja patīk citus aprunāt. Redz, labās, bet nenopietni mērķētās domas ne vienmēr atrod ceļu. Toties slimība, nelaime prot piezagties pat tad, ja kāds dusmīgi nolamājis vai aprunājis no attāluma. Tas gan jāatceras – jebkurš ļauns darbs, slikta vēlējums vienmēr nāk atpakaļ kā bumerangs. Nesaprati, par ko blieziens? Otrais būs daudz spēcīgāks. Jūs teiksiet: bet joprojām netrūkst ļaunu cilvēku visapkārt. Priekš tam jau dīķī ir līdaka, lai karūsas negulētu."

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Lielos plūdus gaidot

 

Līdztekus pandēmiju, plašu ugunsgrēku, postošu viesuļvētru un sausuma draudiem jau nākamajās desmitgadēs arvien siltāku laika apstākļu iespaidā celsies ūdens līmenis okeānos un applūdīs jo plašas teritorijas. Zinātnieki aprēķinājuši, ka, visticamāk, nākamo 30 līdz 50 gadu laikā zem ūdens pazudīs vai visa Vjetnama un citas piekrastes zemes Dienvidaustrumāzijā. Tas nozīmē, ka simtiem miljoni cilvēku dosies bēgļu gaitās, meklējot jaunu dzīvesvietu. Vai ūdens pēc tam atkāpsies gluži kā pēc lielajiem plūdiem, kas sīki aprakstīti Bībelē? Pētnieki par to nav pārliecināti.

Pagaidām neviens nespēj precīzi noteikt lielo plūdu laiku. Pirmie vēstījumi par šo notikumu parādījās apmēram pirms 5000 gadu. Tas gan skaidrojams ar pirmo rakstību parādīšanos. Savukārt uzietā dūņu slāņa radioaktīvā oglekļa analīze liecina, ka tas izveidojies pirms apmēram 7500 gadiem. Zinātnieki nav pārliecināti, vai tiešām vēl divarpus tūkstošus gadu šī katastrofa varēja saglabāties ļaužu mutvārdu daiļradē. Lai nu kā būtu, skaidrs, ka nākamie lielie plūdi tiks dokumentēti daudz rūpīgāk un droši vien tiem varēs sekot līdzi TV un interneta tiešraidēs visa cilvēce. Eksistē gan arī optimistiska versija, proti, ļaudīm izdosies piebremzēt atmosfēras piesārņošanu, līdz tiks novērsts tā dēvētais siltumnīcas efekts, un ledāju kušana norisināsies daudz lēnāk. Vai būs iespējams pilnībā apturēt ūdens līmeņa kāpumu pasaules okeānos, par to gan zinātnieki nav vienisprātis. Savukārt ezoteriķi pieļauj, ka Zeme to izdarīs pati, piebremzēdama cilvēces rosīšanos ar dažādiem līdzekļiem – arī pandēmijām un dabas katastrofām.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
 
Nolādētas ļaužu pazušanas vietas

 

Bermudu trijstūris nebūt nav vienīgā vieta, kur dīvainos apstākļos bez vēsts pazūd cilvēki un viņu transporta līdzekļi. Paranormālo parādību eksperti apgalvo, ka gluži vai katrā kontinentā ir savas anomālās zonas, kas ik pa laikam atgādina par sevi ar līdzīgiem negadījumiem.

 

Pirmais bez vēsts pazudušais, turklāt visai dīvainos apstākļos, oficiāli reģistrēts 1945. gada 12. novembrī. Tas bija 74 gadus vecais Midijs Riverss, kurš mūža lielāko daļu strādāja par vietējo reindžeru un gluži vai perfekti pārzināja apkārtni. Liktenīgajā dienā sirmgalvis pavadīja četru mednieku grupu un, pagājis mazliet uz priekšu, lai pārliecinātos, vai nav pārplūdis kāds ceļā gadījies strauts, izgaisa. Vairākas stundas bezcerīgi meklēdami savu ceļvedi, mednieki uzgāja strautā vienu patronu. Acīmredzot Riverss bija noliecies, lai padzertos, un patrona izkrita no viņa krūšu jostas. Ar šo strautu saistīta vēl viena cilvēka pazušana bez pēdām, kas gan notika pēc vairākiem gadiem. 53 gadus vecā Freida Lengera kopā ar brālēnu devās brīvdienu pārgājienā. Sieviete paklupa un iekrita strautā, samērcēdama drēbes, tāpēc, ejot gar tā gultni, nolēma atgriezties netālu esošajā kempingā, lai pārģērbtos. Brālēns palika gaidīt Freidu, taču, pēc pāris stundām tā arī nesagaidījis viņu nākam, pats devās uz kempingu. Taču tur sievieti neviens nebija manījis. Notika plaša meklēšanas operācija, kas ilga gandrīz nedēļu un diemžēl beidzās bez rezultātiem. Lengeras mirstīgās atliekas, meža zvēru saplosītas, atrada tikai pēc septiņiem mēnešiem, turklāt vietā, kas pirms tam bija vairākas reizes pārbaudīta.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

Spoki un slavenības

 

Tuvojoties helovīnam un veļu laikam, spoku stāsti kļūst aizvien aktuālāki. Nav tik svarīgi, vai mēs tiem ticam, jo visus vairāk vai mazāk aizrauj vēlme stāstīt un klausīties par baisiem piedzīvojumiem, kuros iesaistīti viesi no viņpasaules. It sevišķi garos, tumšos vakaros...

 

Populārs nezināma autora teiciens vēsta: “Dienas laikā es neticu spokiem, naktī mani uzskati ir nedaudz brīvāki no aizspriedumiem.” Līdzīgi varētu teikt daudzas slavenības, kuras ilgu laiku kaunējušās vai arī baidījušās celt gaismā savu sastapšanos ar kādu garu no spoku pasaules, – kas zina, vai tas nekaitēs karjerai? Tomēr ar laiku arī slaveni cilvēki saņem drosmi un dalās piedzīvojumos, ko acīmredzot gadiem ilgi nav spējuši aizmirst.

Pirms pāris gadiem Holivudas zvaigzne, kas piedalījusies arī slavenajā seriālā "Draugi", aktrise Dženifera Anistone amerikāņu TV vakara raidījumā "The Late Late Show" beidzot bija gatava izstāstīt par spoku, ar kuru viņa iepazinās pirms trīsdesmit gadiem. Divdesmit gadu vecumā aktrise iesācēja no Ņujorkas pārcēlās uz Losandželosu, Holivudas kalniem. Jaunajā dzīvesvietā gandrīz uzreiz sākās dīvaini notikumi. “Sākumā nedomāju, ka tas ir spoks. Vispirms notika dīvainības ar dažādiem priekšmetiem. Trauku mazgājamā mašīna varēja sākt darboties pati no sevis, kafijas automāts varēja pats ieslēgties, arī stereoatskaņotājs pēkšņi sāka spēlēt pilnā skaļumā. Un tas bija biedējoši,” atcerējās Anistone.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Raksti mums..

Andrejostas iela 17,

Rīga, LV-1045

 

citadapasaule@dienaszurnali.lv

 

Tālrunis: +371 67273311;
Mobilais tālrunis: +371 26514838
Fax: +371 67292701

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01_CP 2020-265.jpg